Kā uztrenēties pārgājieniem kalnos?

Plānojot pārgājienus kalnos pirmo reizi, cilvēki nereti pārvērtē savas spējas, jo neapzinās, cik fiziski grūti tas var būt. Augstās stāvās nogāzes, smagās mugursomas, garie kilometri un citi faktori padara kalnu pārgājienus īpaši grūtus un tie nav salīdzināmi ar parastām ikdienas pastaigām. Lai kalnu pārgājiens izvērstos par jautru un interesantu izklaidi, nevis mokošu murgu, ir iepriekš jāsagatavojas šim piedzīvojumam. Turpiniet lasīt un uzziniet, kā vislabāk sagatavot sevi pārgājieniem kalnos.

Vispirms ir jāsaprot, kāda veida pārgājienā jūs vēlaties doties, jo tikai tā būs iespējams sagatavot pienācīgu treniņu plānu. Kalnu pārgājienu var būt gan vienkārši, vienas dienas pārgājieni pa iestaigātām takām, kas diez ko daudz neatšķiras no jebkuras citas pastaigas, gan arī vairāku dienu pārgājieni pa savvaļas teritorijām. Loģiski, ka abos minētajos gadījumos būs nepieciešams citādāks fiziskās sagatavotības līmenis un totalizatori. Vienas dienas pārgājieniem vajadzētu būt pa spēkam gandrīz jebkuram cilvēkam ar vidēju fiziskās sagatavotības līmeni. Tiesa fiziski aktīviem cilvēkiem tas noteikti sagādātu daudz mazāk pūļu, līdz ar to, šis piedzīvojums būtu daudz baudāmāks, tāpēc, ja neesat īsti drošs par savām spējām, varat mazliet vairāk doties pastaigās vai vakaros paskriet. Cits treniņš ir vajadzīgs tad, ja dosieties garā, vairāku dienu pārgājienā ar mugursomu plecos.

Lai sagatavotos gariem pārgājieniem, vispirms ir jādomā par atbilstošu treniņu programmu, kas ietver gan spēka vingrinājumus, gan kardiovaskulāros vingrinājumus, gan arī praktisku došanos pārgājienos. Lai veiktu spēka vingrinājumus, vispirms noteikti vajadzētu konsultēties ar sertificētu treneri. Viņš zinās gan tā, kādu slodzi jums vajadzētu izvēlēties, gan kā to pakāpeniski palielināt, gan arī kuras muskuļu grupas trenēt. Spēks, kāpjot kalnos ir ļoti vajadzīgs, tāpēc noteikti būs jāveic gan atspiešanās vingrinājumi, gan jācilā svari.

Vēl būtiskāk par spēka vingrinājumiem ir veikt kardiovaskulāros treniņus – skriešanu, braukšanu ar velosipēdu utt. Tas palīdzēs trenēt izturību un attīstīt pareizus elpošanas paradumus pie lielas fiziskas slodzes. Tieši nepareiza elpošana nereti ir galvenais iemels, kāpēc cilvēki ātri nogurst pie fiziskas slodzes, tāpēc tas ir jāuztrenē pirms paša pārgājiena. Skriešana un citi līdzīgi treniņi ir visai vienkārši un tos var veikt jebkurš arī bez trenera palīdzības, tomēr ja gribat būt pilnīgi droši par to, ka visu darāt pareizi, labāk konsultējieties ar kādu profesionāli.

Visbeidzot, ļoti būtiski ir paši pārgājieni. Ja nedzīvojat kalnu apvidos un plānotais kalnu pārgājiens ir daļa no ārvalstu ceļojums, reāli treniņi kalnos noteikti nebūs iespējami, taču vismaz dodieties pārgājienos, citā vidē. Šeit nederēs mierīgas pastaigas pa dabas takām. Daudz labāk būtu doties pārgājienos savvaļā, kur jāpārvar dažādi šķēršļi. Tāpat ņemiet līdzi arī mugursomu, lai saprastu, kādas aptuveni būs sajūtas kalnu pārgājienā. Ja plānojat kalnu pārgājienus, kuros ietverti arī alpīnisma elementi un rulete, proti, kāpšana pa virvēm, noteikti apmeklējiet arī klinšu kāpšanas nodarbības pa dabīgajām vai mākslīgajām klintīm.

Vēl bez fiziskajiem treniņiem, būtiski ir arī mentālie treniņi, jo kalnu pārgājienos var nākties saskarties ar visdažādākajām grūtībām. Ir iespējami dažādi neparedzēti apstākļi un ir jābūt gatavam, ka var nākties izdzīvot arī visai nekomfortablos apstākļos, tāpēc, skatieties dokumentālās filmas par kalnos kāpšanu un lasiet grāmatas, lai jau iepriekš zinātu, ar ko jums varētu būt jāsaskaras šī piedzīvojuma laikā.